VirtueMart
Budžets:
Atlikums:

TOP10

Grāmatas arrow Sabiedriskās zinātnes arrow Politika arrow Latvija Parīzes miera konferencē 1919. gadā / Delegācijas sēžu protokoli



Latvija Parīzes miera konferencē 1919. gadā / Delegācijas sēžu protokoli
Skatīt pilna izmēra attēlu


Cena: 15.99 €

Latvija Parīzes miera konferencē 1919. gadā / Delegācijas sēžu protokoli

Autors:
Izdevniecība: Latvijas arhīvistu biedrība
Izdošanas gads: 2017
Valoda: Latviešu
Produkta veids: Mīkstie vāki
ISBN: 9789934191169
Lapaspušu skaits: 382
Sērija:
Ievadīšanas datums: 14.03.2017

Anotācija:
Grāmata veidota Latvijas Nacionālais arhīva, Ārlietu ministrijas un Latvijas Arhīvistu biedrības sadarbībā. „Šis rokraksta paraugs vēl ir ļoti labs, bet ir arī daži, ko bija ļoti grūti atšifrēt,” stāsta nule klajā nākušās grāmatas „Latvija Parīzes Miera konferencē 1919.gadā” zinātniskais redaktors, vēsturnieks Ēriks Jēkabsons. Viņš rāda izdevumā pārpublicētos rokrakstu paraugus no Latvijas delegācijas sēžu protokolu pierakstu klades – dekoratīviem vijumiem rotātas līniju burtnīcas, kurā ar melnu un lillā tinti protokolētas 113 sēdes visa 1919.gada garumā. Tās parakstījuši delegāti Jānis Čakste, Oļģerts Grosvalds, Jānis Seskis un citi. „Ir runa par ārkārtīgi būtisku notikumu starptautiskā mērogā – Parīzes Miera konferenci – kurā Latvija piedalās ļoti sarežģītā laikā. Karš, vairākas valdības, ļoti nestabils stāvoklis… Un vienlaikus Latvijas pagaidu valdība mēģina panākt, lai Latvija tiktu atzīta starptautiski. Fons ir Parīzes Miera konference, kurā tiek izlemts Eiropas un lielā mērā arī pasaules liktenis pēc Pirmā pasaules kara. Latvijas delegācija, līdzīgi kā citas jaunās valstis, šeit ierodas, lai panāktu starptautisko atzīšanu,” vēstures faktus atgādina Jēkabsons. Lai gan Parīzes Miera konferencē Latvijai juridisko atzīšanu panākt vēl neizdevās, jo lielvaras vēl nogaidoši skatījās uz notikumu attīstību Krievijā, tas bija viens no svarīgākajiem soļiem ceļā uz atzīšanu divus gadus vēlāk, stāsta vēsturnieks. Gandrīz četrsimt lappušu biezā grāmata ļoti dzīvi ļauj sekot Parīzes konferences gaitai gandrīz gada garumā. „Latvijas puse, protams, vēl pie galda netiek pielaista. Bet ar mums jau rēķinās.