VirtueMart
Budžets:
Atlikums:

TOP10

Grāmatas arrow Vēsture arrow Latvijas vēsture arrow Valmieras Vecpilsētas arheoloģija



Valmieras Vecpilsētas arheoloģija
Skatīt pilna izmēra attēlu


Cena: 14.50 €

Valmieras Vecpilsētas arheoloģija

Autors: Tatjana Berga
Izdevniecība: Zinātne
Izdošanas gads: 2018
Valoda: Latviešu
Produkta veids: Cietie vāki
ISBN: 9789934549595
Lapaspušu skaits: 208
Sērija:
Ievadīšanas datums: 26.09.2018

Anotācija:
Valmieras vārds arheologiem līdz šim bija saistīts galvenokārt ar Valmieras ordeņa pils pētījumiem. 20. gs. sākumā visa uzmanība bija pievērsta Beverīnas meklējumiem pils vietā. Par pašu vecpilsētu interese nebija liela. Daudzu postījumu rezultātā, karos un ugunsgrēkos, kā arī pēdējo gadsimtu celtniecības darbos senā Valmiera pazuda zem zemes. Sadega arī pilsētas arhīvs. Rakstīto avotu trūkums ilgstoši neļāva rekonstruēt Valmieras vēstures senākos laikus. Pašreiz grūti iztēloties, kā izskatījās pilsēta pirms 300‒600 gadiem. No viduslaikiem virs zemes saglabājušās tikai Sv. Sīmaņa baznīca un Livonijas ordeņa pilsdrupas. Līdz šim valmieriešiem nebija zināms, cik liela bija vecpilsēta, kāda tā izskatījās, kādas bija dzīvojamās mājas, ar ko iedzīvotāji nodarbojās, kādi amati pastāvēja, kāds bija pilsētnieku uzturs, trauki utt. Tikai pateicoties nesen veiktajiem arheoloģiskajiem izrakumiem, pilsētas vēsture kļuva daudz skaidrāka. Šobrīd izpētīta tikai piektā daļa no visas vecpilsētas teritorijas. Kaut arī daži objekti – bastioni un daļa Sv. Sīmaņa kapsētas – bija pētīti jau iepriekš, tomēr nozīmīgākos atklājumus vecpilsētā deva 2005.–2008. gada izrakumi. Tieši tad par pilsētu tika uzzināts daudz jauna: atsegti aizsargmūru pamati, Rīgas vārti, vairākas dzīvojamās ēkas, starp tām nodegusī koka ēka, amatnieka darbnīca un pat bruģēta iela ar dzīvojamo māju pamatiem. Atrastās senlietas deva iespēju spriest par pilsētnieku materiālo kultūru no 13. līdz pat 17. gadsimtam. Iegūtais arheoloģiskā materiāla apjoms bija pietiekams, lai pirmo reizi daļēji restaurētu vecpilsētas vēsturi. Valmiera ir viena no tām Latvijas pilsētām, kas izveidojās Livonijas laikā. Visām tā laika pilsētām ir daudz kopēju iezīmju. Un tomēr, tāpat kā pasaulē nav un nevar būt vienādu cilvēku, nav un nevar būt arī vienādu pilsētu. Valmierai piemīt sava neatkārtojama individualitāte, savas īpatnības, arī savs šarms. Tās vēsturē bija savi attīstības un stagnācijas periodi. Izrakumos iegūtie dati bija jāsaliek no atsevišķām detaļām kā mozaīka. Veicot izrakumus un rakstot vecpilsētas vēsturi, pētnieks nevar būt vienaldzīgs. Man palaimējās jau pirmajā darba gadā Valmierā iepazīties un strādāt kopā ar izcilu valmierieti “vēsturnieku un Kārlienas lordu” Laimoni Liepnieku. Talantīgs un zinošs cilvēks, Valmieras patriots, viņš lieliski izjuta pilsētas garu. Savu patriotismu un mīlestību viņš nodeva arī tiem, kam palaimējās strādāt viņam blakus. Arheoloģiskā materiāla skaidrojums ir atkarīgs no pētnieka zināšanām un pieredzes, no tā, kā viņš saprot un izjūt pilsētas vēsturi. Tāpēc centos sniegt maksimāli precīzus atsegto objektu aprakstus, lai ar tiem varētu strādāt nākamie pētnieki un, iespējams, dot savu pilsētas vēstures interpretāciju. Izrakumos atsegtie vecpilsētas objekti – daļa no Rīgas vārtiem, rietumu aizsargmūra posms ar šaujamlūku un visvecāko bruģēto ielu – tika restaurēti un iekonservēti, atstājot tos virs zemes. Tādā veidā vecpilsētas rietumu robeža ir iezīmēta pilsētvidē un ir visiem redzama. Grāmata domāta arheologiem un viduslaiku vēsturniekiem, skolotājiem un studentiem, bet galvenokārt tā ir veltīta Valmierai un valmieriešiem. Es pateicos visiem, kas palīdzēja man grāmatas tapšanā: gan kolēģiem Viktorijai Bebrei, Rūdolfam Brūzim, Jānim Ciglim, Tālim Pumpuriņam, Ilzei Reinfeldei, Jānim Tereško un citiem, gan visiem fotogrāfiem un zīmētājiem.